tirpināt
tirpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās tirpums, tirpas.
PiemēriBērns smags auklēt, tirpina rokas.
1.1.Kratīt, purināt.
PiemēriSmagā darbā samāktos locekļus naktīs vajaga pastaipīt un tirpināt.
1.2.pārn. Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu.
PiemēriNebija jau toreiz tādas pa plauktiņiem saliktas bērnu un jaunatnes literatūras, tādēļ es un citi puikas, aizgūtnēm rīdami, lasījām sirdi tirpinošo Ļipu Tuliānu..
Avoti: 7-2. sējums