tirpt
tirpt parasti 3. pers., tirpst, pag. tirpa; intrans.
1.Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
Piemēri..gāju Ieviņai palīgā izslaukt govis: tupot pie govs tesmeņa, man tirpa ir ceļi, ir gurni..
Stabili vārdu savienojumiSirds tirpst.
1.1.pārn. Pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.).
PiemēriIk nervā tirpstošs prieks, Kas noklīduša zvēra nāsis piepūš, Kad sava bara smaku uzsit vējš.
Avoti: 7-2. sējums