Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tirpains
tirpains -ais; s. -a, -ā
tirpaini apst.
Saistīts ar tirpšanu, tirpām, tām raksturīgs.
PiemēriTirpains drebulis lika Britai reizi pa reizei notrīsēt.
Avoti: 7-2. sējums