izcēlums
izcēlums -a, v.
1.parasti vsk. Paveikta darbība, rezultāts → izcelt1.
PiemēriPar izcēlumu no ratiem viņš dabūja cimdu pāri.
2.Paveikta darbība, rezultāts → izcelt5.
PiemēriTeksta fragmentu izcēlums.
2.1.No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
PiemēriStāvo burtu tekstu vietumis pārtrauc slīpais kursīvs, šur tur neliels retinājums, retumis arī pustreknais izcēlums.
3.Izcilnis, paaugstinājums.
Piemēri..[Made] jauno paša rīta ar Mārtiņu pļavā līdzina kurmju izcēlumus.
Avoti: 3. sējums