Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
hūte
hūte -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.
Platmale.
Piemēri«Uzliec hūti galvā un tev nekaitēs ne lietus, saule, ne vējš.»
Avoti: 3. sējums