aizgalds
aizgalds -a, v.
aizgalda -as, s.; retāk
1.Nodalījums (kūtī) — parasti cūku, aitu, teļu novietošanai.
PiemēriAizgalds baroklim.
1.1.apv. Pazems nodalījums (kādā telpā).
PiemēriVislielākais aizgalds [pagrabā] bija aizņemts ar kartupeļiem, kuri aizsedza gandrīz visu pakaļējo akmens sienu..
Avoti: 1. sējums