izgudrojums
izgudrojums -a, v.
1.Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
PiemēriIzgudrojumu ieviešana ražošanā.
- Izgudrojumu ieviešana ražošanā.
- Izgudrojumu birojs.
- ..Mednim radās doma.. konstruēt pārnesamu celtni, un te tad arī dzima vieni no viņa pirmaļiem izgudrojumiem. Vispirms viņš konstruēja celtni «Mazulis»..
- Pirmais visbrīnišķīgākais cilvēka izgudrojums - parastais ritenis - sākumā eksistēja bez atsperojuma. Rati atbalstījās tieši uz asīm, kurām bija uzbāzti riteņi.
1.1.Jauns, praktisks uzlabojums.
PiemēriKrišiņš drāž kāsīšus katlu iekāršanai virs uguns. Tas ir viņa jaunākais izgudrojums. Viņš arvien kaut ko izgudro. Viņa makšķerei ir tāds pludiņš, kas pats slīd pa auklu..
- Krišiņš drāž kāsīšus katlu iekāršanai virs uguns. Tas ir viņa jaunākais izgudrojums. Viņš arvien kaut ko izgudro. Viņa makšķerei ir tāds pludiņš, kas pats slīd pa auklu..
2.Izdomājums.
PiemēriSkadiņš: Šī ziņa ir muļķīgs.. izgudrojums. Tai var ticēt tikai idioti.
- Skadiņš: Šī ziņa ir muļķīgs.. izgudrojums. Tai var ticēt tikai idioti.
Avoti: 3. sējums