vīkšķis
vīkšķis -ķa, v.
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
PiemēriLapu vīkšķis.
- Lapu vīkšķis.
- Lūku vīkšķis.
- Sūnu vīkšķis.
- Logā, kura spraugas aizbakstītas ar pakulu vīkšķiem, zilgo novakare.
- Vīri laukmalē apstādinājuši traktorus un spriež, ko darīt - presēt vai nepresēt sienu, kas jau vairākas dienas nogulējis pļavā. Mehanizatori paņem zāles vīkšķi, cieši saspiež plaukstās.
- sal. Rīts bija tik spožs kā jauns salmu vīkšķis.
1.1.Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums.
PiemēriSpalvu vīkšķis.
- Spalvu vīkšķis.
- Vilna savēlusies vīkšķu vīkšķiem.
- Dežurants pacēla iekritušās un nogurušās acis... Dzelzceļnieka cepure stāvēja nevērīgi atgrūsta uz pakauša, un no naga apakšas uz pieres krita savēlies matu vīkšķis.
1.2.sar. Paliels (naudas, papīru) kopums. Žūksnis.
Piemēri..[meistars] turēja rokā vīkšķi ar fabrikanta iedotajiem desmitlatniekiem un simtlatniekiem.
- ..[meistars] turēja rokā vīkšķi ar fabrikanta iedotajiem desmitlatniekiem un simtlatniekiem.
- Ar bufetes aizmuguri piespiestu pie sienas, atrada papīrā ietītu prāvu naudas vīkšķi.
- Ar pirkumiem cilvēks apdullst un rokas arī aizņemtas, nevar savu naudas vīkšķi nosargāt.
1.3.pareti Neliels sainītis, vīstoklis.
PiemēriViņai blakus neliels, drēbītēs satīts vīkšķis. Tas esot mans brālis.
- Viņai blakus neliels, drēbītēs satīts vīkšķis. Tas esot mans brālis.
2.Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
PiemēriTā [slaucēja] ar lielu lupatu vīkšķi slaucīja kūts lodziņa rūtis..
- Tā [slaucēja] ar lielu lupatu vīkšķi slaucīja kūts lodziņa rūtis..
- Rītā Anete.. pannu berzīs ar asu vīkšķi un baltām smiltīm.
- Vislabāk bērnu mazgāt ar vates vīkšķi, ko pēc mazgāšanas aizmet.
Avoti: 8. sējums