vīkšķis
vīkšķis -ķa, v.
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
PiemēriLapu vīkšķis.
1.1.Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums.
PiemēriSpalvu vīkšķis.
1.2.sar. Paliels (naudas, papīru) kopums. Žūksnis.
Piemēri..[meistars] turēja rokā vīkšķi ar fabrikanta iedotajiem desmitlatniekiem un simtlatniekiem.
1.3.pareti Neliels sainītis, vīstoklis.
PiemēriViņai blakus neliels, drēbītēs satīts vīkšķis. Tas esot mans brālis.
2.Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
PiemēriTā [slaucēja] ar lielu lupatu vīkšķi slaucīja kūts lodziņa rūtis..
Avoti: 8. sējums