paleja
paleja -as, s.
Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
PiemēriMāja stāvēja nelielā uzkalnā, un tāpēc apkārt pavērās itin plašs skats. «Aka vai avots droši vien atrodas kaut kur palejā,» sprieda Ansis.
- Māja stāvēja nelielā uzkalnā, un tāpēc apkārt pavērās itin plašs skats. «Aka vai avots droši vien atrodas kaut kur palejā,» sprieda Ansis.
- Palejas pļavas ir jau pārvērtušās īstos miglas ezeros..
- Aizvedam zirgus palejā pie strauta dzirdīt. Ieleju jau pārklāj ēna..
- pārn. Tu esi kalns, es - upe paleja. Pie tevis aiziet nevaru, lai kādas ilgas dzelmē krājas.
Avoti: 6-1. sējums