uzkalns
uzkalns -a, v.
1.Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Pakalns.
PiemēriKāpt uzkalnā.
- Kāpt uzkalnā.
- Avots iztecēja no mālaina uzkalna, kas bija apaudzis ar jauniem bērziem, vītoliem un eglēm. Uzkalnu sauca diženā vārdā - par Krauķu kalnu, kaut gan nekāda lielā augstuma te nevarēja ieraudzīt.
- Starp diviem pakavveida uzkalniem ūdeņaina pļava..
- Māja stāvēja uzkalnā, no verandas loga varēja pārredzēt kaimiņu namiņu šīfera jumtus..
1.1.pārn. Virs (kā) pamala izveidots vai izveidoties neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums.
PiemēriBiezpienam pievieno olu, sāli, ķimenes, sviestu vai biezu krējumu, izmaisa, masu ziež uz maizītēm ar uzkalnu..
- Biezpienam pievieno olu, sāli, ķimenes, sviestu vai biezu krējumu, izmaisa, masu ziež uz maizītēm ar uzkalnu..
Avoti: 8. sējums