Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jumts
jumts -a, v.
1.Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas. Šīs konstrukcijas segums.
PiemēriSkārda jumts.
  • Skārda jumts.
  • Šīfera jumts.
  • Ruberoīda jumts.
  • Kārniņu jumts.
  • Niedru jumts.
  • Slīps jumts.
  • Jumta skārds.
  • Jumta pape.
  • Jumta naglas.
  • Jumta plakne.
  • Salabot jumtu.
  • Jumta galvenā sastāvdaļa ir spāres un jumta krēsls, kas uztver jumta klāja seguma slodzes.
  • Aiz vītoliem čurnēja ēkas ar apsnigušiem jumtiem.
  • Dzīvojamās ēkas lubiņu jumts apauga ar sūnu..
  • Kūts ar klētiņu bija zem viena jumta.
Stabili vārdu savienojumiBūt zem jumta. Dabūt zem jumta. Jumta istaba.
1.1.Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
PiemēriAutomobiļa jumts.
  • Automobiļa jumts.
  • Trolejbusa jumts.
  • Jaunākie lec uz buferiem, raušas uz vagonu jumtiem.
  • ..traucās.. lieli autofurgoni ar baltiem, apsnigušiem jumtiem..
  • ..ormaņi kamanās vairs nemaz nejūdza, tikai ratos. Ratiem bija uzceļamie jumti..
Avoti: 4. sējums