socializācija
socializācija -as, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process, arī rezultāts → socializēt1, socializēties1.
PiemēriDaudzveidīgas socializācijas rezultātā cilvēks iemanto jaunu - personības - kvalitāti, kas parāda cilvēka pamatatšķirību no dzīvnieku pasaules, raksturo to kā sociālu būtni.
- Daudzveidīgas socializācijas rezultātā cilvēks iemanto jaunu - personības - kvalitāti, kas parāda cilvēka pamatatšķirību no dzīvnieku pasaules, raksturo to kā sociālu būtni.
- Japāņu audzināšanas principi ģimenē veido pārdomātu, gadsimtos izslīpētu audzināšanas sistēmu, kuras nolūks ir racionāls un precīzs - topošā pilsoņa socializācija.
- Ievērosim, Rīgā viņš [Emīls Dārziņš] nav nedz skolēnu barā, nedz arī ap viņu ir darbabiedri.. Tas ir dzīvesveids, kas, bez šaubām, kavēja viņa socializāciju, ciešāku iekļaušanos kādā pilsētas sabiedrības slānī.
2.Darbība, process, arī rezultāts → socializēt (2), → socializēties2. Arī nacionalizācija.
PiemēriVislielākais agrārais apvērsums - privātīpašuma atcelšana uz zemi, kas tika pasludināta Oktobrī, zemes socializācijas pasludināšana, - šis apvērsums neizbēgami paliktu uz papīra, ja pilsētu strādnieki nepamodinātu uz dzīvi lauku proletariātu, trūcīgos lauku ļaudis, darba zemniecību..
- Vislielākais agrārais apvērsums - privātīpašuma atcelšana uz zemi, kas tika pasludināta Oktobrī, zemes socializācijas pasludināšana, - šis apvērsums neizbēgami paliktu uz papīra, ja pilsētu strādnieki nepamodinātu uz dzīvi lauku proletariātu, trūcīgos lauku ļaudis, darba zemniecību..
Avoti: 7-2. sējums