iebrist
iebrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu.
1.intrans. Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
PiemēriEs noāvu kājas, uzrotīju bikses un iebridu upē.
1.1.Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
Piemēri..gane, kā zālē iebridusi, tā palika kā apburta... Kas par pļavu!
1.2.pārn. Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) — par debess spīdekļiem.
Piemēri..tiklīdz izdzen lopus, sāk jau vakara pusē biezēt dūmakas, līdz skaties: saule iebrien debešos.
2.trans.; pareti Vairākkārt brienot, iemīt (piemēram, taku, pēdas).
PiemēriGlābdamies mežā, iedzīvotāji iebriduši īstu lielceļu..
Avoti: 3. sējums