zvilnēt
zvilnēt zvilnu, zvilni, zviln, pag. zvilnēju; intrans.
1.Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
PiemēriIstabā atradās koka lažiņa ar matraci, uz kura pussēdus zvilnēja Džesija..
- Istabā atradās koka lažiņa ar matraci, uz kura pussēdus zvilnēja Džesija..
- Plaukstām no karstuma un gaismas vairīdamies, mēs zvilnējām sēdekļos un malkojām vīnu.
- Arnis ar visām drēbēm, noāvis vienīgi kurpes, pusguļus zvilnēja uz dīvāna.
- Šur un tur vasaras saulē kuploja kāda liepa, šur un tur snauda kāds ormanis vai savā taksometrā zvilnēja kāds šoferis.
1.1.Atrasties guļus stāvoklī. Arī bezdarbībā gulšņāt.
PiemēriTā ir manu puikas dienu aizraušanās: zvilnēt uz muguras pļavā un raudzīties zilajās debesīs ar laiski slīdošiem mākoņiem.
- Tā ir manu puikas dienu aizraušanās: zvilnēt uz muguras pļavā un raudzīties zilajās debesīs ar laiski slīdošiem mākoņiem.
- ..lai gan dienām un naktīm zvilnējām uz lažām, man vienīgajam mūsu vagonā bija saglabājusies laba apetīte. [Par braucienu izsūtījumā.]
- Aigars zviln savā gultā. Nemaz negribas celties un iet..
1.2.pārn. Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
PiemēriPlauktu priekšā zviln ar melnu ādu apvilkts dīvāns, divi ādas klubkrēsli un zems galdiņš..
- Plauktu priekšā zviln ar melnu ādu apvilkts dīvāns, divi ādas klubkrēsli un zems galdiņš..
- Rijas kaktā pie piedarba sienas zvilnēja no akmeņiem krauta, ar māliem mūrēta krāsns.
- ..es iegriezos šaurā šķērsielā un drīz vien ieraudzīju meklēto krogu, kas drūms un kluss zvilnēja uz stūra, milzīgu zaļu alus reklāmu kā vairogu piespiedis pierei.
Avoti: 8. sējums