zvilus
zvilus apst.
zvilu apst.
Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
PiemēriViņa sēd uz izklāta lielā lakata, Teodors guļ zvilus, ielicis galvu Martai klēpī.
- Viņa sēd uz izklāta lielā lakata, Teodors guļ zvilus, ielicis galvu Martai klēpī.
- ..Grāpītis izvilka pīpi un jau grasījās atlaisties zvilus uz [kartupeļu] lakstu gubiņas..
- Donats krišus iekrīt kaimiņa ragavās, zvilu uz siena nastas.
Avoti: 8. sējums