zvilnēt
zvilnēt zvilnu, zvilni, zviln, pag. zvilnēju; intrans.
1.Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
PiemēriIstabā atradās koka lažiņa ar matraci, uz kura pussēdus zvilnēja Džesija..
1.1.Atrasties guļus stāvoklī. Arī bezdarbībā gulšņāt.
PiemēriTā ir manu puikas dienu aizraušanās: zvilnēt uz muguras pļavā un raudzīties zilajās debesīs ar laiski slīdošiem mākoņiem.
1.2.pārn. Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
PiemēriPlauktu priekšā zviln ar melnu ādu apvilkts dīvāns, divi ādas klubkrēsli un zems galdiņš..
Avoti: 8. sējums