lingotājs
lingotājs -a, v.
lingotāja -as, s.
1.Darītājs → lingot.
2.v. Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
PiemēriPeru karotāju priekšpulkus veidoja lingotāji, kas svieda apaļus oļus vistas olas lielumā.
Avoti: 4. sējums