Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
linga
linga -as, s.
Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
PiemēriGalvenais indiāņu ierocis bija bultas un linga, bet hronisti liecina, ka viņi sekmīgi izmantojuši arī laso..
Stabili vārdu savienojumiKā lingas mests (arī sviests), arī kā linga.
Avoti: 4. sējums