Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
linete
linete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.tehn. Ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam.
2.arhit. Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
Piemēri..bija nolemts dekorēt ēkas augšējā stāva vestibila linetes ar gleznojumiem.
Avoti: 4. sējums