iztīties
iztīties -tinos, -tinies, -tinas, pag. -tinos
1.Refl. → iztīt1.
PiemēriGrāmata iztinusies no iesaiņojuma.
1.1.pārn. Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
PiemēriNegaidīts no biezās tvaika vates iztinās kāds zvejnieku traleris..
2.parasti 3. pers. Refl. → iztīt2.
Piemēri..un no šī kamola iztinās dziesmas kā grodi dziju pavedieni, kas no mājas sliekšņa izritinās tālos pasaules ceļos.
Avoti: 3. sējums