iztīt
iztīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot vaļā, atsegt, atbrīvot (no ietinuma).
PiemēriIztīt pirkumus no iesaiņojuma.
- Iztīt pirkumus no iesaiņojuma.
- Kādu vakaru atnāca Ausma, iztina no papīra grāmatu..
- Nolēcis zemē, zēns iztina no drāniņas savu dārgumu.
- Laura apsēdās zem kupla ceriņu krūma un sāka iztīt mazo.
2.Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
Piemēri«Redziet pats,» viņš iesaucās un ātri iztina visu filmu no kasetes.
- «Redziet pats,» viņš iesaucās un ātri iztina visu filmu no kasetes.
3.Tinot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriKalējs nu iztinis pulku [daudz] baķu audeklu, kamēr varējis lielo raganu satīt.
- Kalējs nu iztinis pulku [daudz] baķu audeklu, kamēr varējis lielo raganu satīt.
Avoti: 3. sējums