Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izstīdzēt
izstīdzēt -stīdzu, -stīdzi, -stīdz, pag. -stīdzēju, retāk
izstīgt -stīdzu, -stīdz, -stīdz, pag. -stīdzu, retāk -stīgstu, -stīgsti, -stīgst, pag. -stīgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
PiemēriIzstīdzējuši stādi.
2.parasti divd. formā: izstīdzējis, izstīdzis Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriIzstīdzējusi pusaudze.
Avoti: 3. sējums