trompete
trompete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Augsta reģistra metāla pūšamais instruments.
PiemēriMazā (arī pikolo) trompete.
- Mazā (arī pikolo) trompete.
- Alta trompete.
- Basa trompete.
- Ventiļu trompete.
- Viņš spēlēja arī oboju simfoniskajā orķestrī, trompēti - putēju orķestros..
- Bens Džonsons: Svētdienās taisni no dievkalpojuma baznīcēni plūst pāri Temzas tiltam - šurp uz teātriem, kur tos aicina trīs parastie trompetes pūtieni.
- sal. «Tur nevar [sēsties], tur ir zirņu spainis,» protestēja sievietes balss, spalga kā trompete.
- pārn. Izskanēja ganāmpulku mežragi un trompetes, stārķa kastaņetes, merceņu sarunas.
Avoti: 7-2. sējums