smelgt
smelgt parasti 3. pers., smeldz, pag. smeldza; intrans.
1.Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
PiemēriMuskuļi smeldz.
- Muskuļi smeldz.
- Rēta smeldza.
- Ievainojums sāk smelgt.
- Vakardienas darbs caurvējā nav gājis labumā. Smeldz zobs.
- Plakstus spieda neatvairāms miegs, un vēja apsvilinātā seja sāpīgi smeldza.
- ..kājas spieda oļi un akmens šķembas, un pēdas drīz sāka smeigt un degt..
- pārn. Dienai smelgs putekļos sabristās kājas..
2.Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli. Būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
PiemēriDidzis gāja, neko neredzēdams. Krūtīs smeldza skaudrs, nepelnīts aizvainojums.
- Didzis gāja, neko neredzēdams. Krūtīs smeldza skaudrs, nepelnīts aizvainojums.
- Es toreiz pie tevis nācu ar asarām rūgtām, Ar pārestību, kas mazajā sirdī smeldz..
- Kaut kas smeldza krūtīs, liela asara izspiedās no plakstiem un lēnām noslīdēja pār vaigu.
- Pēc nedēļas aizgājām kapu nokopt, zaudējuma sāpes jau vairs tik ļoti nesmeldza..
Stabili vārdu savienojumiSirds smeldz.
- Sirds smeldz idioma — Saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
3.Skumji skanēt (parasti par mūzikas instrumentiem).
PiemēriDūc misiņa taures. Smeldz vijoļu stīgas.
- Dūc misiņa taures. Smeldz vijoļu stīgas.
- Caur atvērto logu plūst dziesma, Vijole klusi smeldz.
Avoti: 7-2. sējums