dūrējs
dūrējs -a, v.
dūrēja -as, s.
1.Darītājs → durt.
2.Smecernieks.
3.sar. Asa, durstoša sāpe.
PiemēriSūroties par dūrēju sānos.
- Sūroties par dūrēju sānos.
- ..bērnu šūpodama, Osiene aizmirsa sāpes pakrūtē un dūrējus mugurā..
- Ja nebūtu tā nepatīkamā dūrēja zem ribām, pats varētu sacīt, ka esmu tikpat kā vesels.
- «Pavasara laikā paiet zem plosta nav nekāds joks... Man pašam reiz pēc tādas peldes uz veselu gadu dūrējs krustos iemetās.»
Avoti: 2. sējums