Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsviedējs
izsviedējs -a, v.
izsviedēja -as, s.
1.Darītājs → izsviest.
2.v. Ierīce (kā) izmešanai (piemēram, no mašīnas).
PiemēriŠaujamieroča izsviedējs.
Avoti: 3. sējums