uzklīst
uzklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
PiemēriMežlauki ir vientuļas mājas, tāpēc te var uzklīst gan tādi, kas bēguļo, gan tādi, kas bēgļus izseko..
- Mežlauki ir vientuļas mājas, tāpēc te var uzklīst gan tādi, kas bēguļo, gan tādi, kas bēgļus izseko..
- ..uzklīst nomaldījušies bērni, kas no Antiņa ugunskura aiznes visas pagalītes.
- Zuntē Saša bija uzklīdis, karam beidzoties..
- pārn. Joņiem uzklīda sīva gruzduma smaka un ilgi turējās nekustīgajā gaisā.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVasarās dažreiz uzklīduši traki suņi, nedod dievs, ja tādu ceļā satiksi..
- Vasarās dažreiz uzklīduši traki suņi, nedod dievs, ja tādu ceļā satiksi..
- Birzī uzklīda milzīgs strazdu bars - dziedāja, svilpa, čivināja..
1.2.pārn. Izplatīties (kādā vietā) – par ziņām, baumām u. tml.
PiemēriArvien biežāk uzklīda valodas, ka vīri vairs negribot paciest svešinieku nodarītas pārestības..
- Arvien biežāk uzklīda valodas, ka vīri vairs negribot paciest svešinieku nodarītas pārestības..
Avoti: 8. sējums