vārgt
vārgt vārgstu, vārgsti, vārgst, pag. vārgu; intrans.
1.Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
PiemēriLipsts: Vecais vārga, vārga, nemaz negribēja mirt, nevienas stundas nevarējām atiet no viņa gultas nost.
- Lipsts: Vecais vārga, vārga, nemaz negribēja mirt, nevienas stundas nevarējām atiet no viņa gultas nost.
- «..māte vispār vārgst jau ilgi. Ateroskleroze, poliartrīts un vēl kaudze citu slimību.»
- Atnācēja stāsta par govi, kas sākusi vārgt tūlīt pēc atnešanās..
1.1.Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
PiemēriBūs vien jācērt tik daudz, cik vajadzēs cirst, lai cilvēks varētu atsākt dzīvi, kaut tādēļ mežs vārgs un mirs...
- Būs vien jācērt tik daudz, cik vajadzēs cirst, lai cilvēks varētu atsākt dzīvi, kaut tādēļ mežs vārgs un mirs...
2.Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt2.
PiemēriVārgt cietumā.
- Vārgt cietumā.
- «Kad pamosties nakts vidū, vārgsti līdz rītam un celies augšā kā slims.»
- Es vārgstu dzīves šaurumā..
- Dorondo:.. zirgs vārgst pie slitas kā krogus priekšā...
Avoti: 8. sējums