dramatisms
dramatisms -a, v.; parasti vsk.
1.Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
PiemēriSižeta dramatisms.
- Sižeta dramatisms.
- Dzejoļa [Raiņa «Senatne»] vidusdaļā pieaug dramatisms un arī atskaņas kļūst enerģiskākas, aprautākas.
- Ar Rembrantu holandiešu mākslā ienāk dramatisms, viņš ienes traģikas motīvu glezniecībā.
2.Vispārināta īpašība → dramatisks5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKara notikumu dramatisms.
- Kara notikumu dramatisms.
Avoti: 2. sējums