poza
poza -as, s.
1.Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriDabiska poza.
- Dabiska poza.
- Noteikta poza.
- Nepiespiesta poza.
- Vaļīga poza.
- Iemīļota poza.
- Mainīt pozu.
- Gulēt ērtā pozā.
- Stāvēt nekustīgā pozā.
- Fotografēties sēdošā pozā.
- Trešā stāva balkonā sīka skuķe brūnā skolnieces apģērbā visu laiku sēd nepakustēdamās, pozu nemainījusi. Rokas uz malas salikusi, zodu tām uzspiedusi.
- Depresijas gadījumā slimniekam ir nomākta cilvēka poza, sejā dziļu skumju izteiksme. Slimnieks ir mazkustīgs, lielāko dienas daļu sēž, galvu nodūris, vai arī visu dienu pavada gultā.
- Ieskanējās klavieres. Vija ieņēma teatrālu pozu un sāka āriju..
- Kad bērns aizrautīgi rotaļājas ar kaķēnu, pievērsiet viņa uzmanību dzīvnieka izteiksmīgajām pozām - rotaļīgajam kūkumam un izstieptajai astītei, grīdai pieplakušā dzīvnieka glūnīgajam sastingumam.
2.Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
PiemēriAr šo savu mūžam visu saprotošā un pieņemošā cilvēka pozu Pats [lugas tēls] saņem sievas gādību, meiteņu mīlestību, draugu palīdzību un naudu.
- Ar šo savu mūžam visu saprotošā un pieņemošā cilvēka pozu Pats [lugas tēls] saņem sievas gādību, meiteņu mīlestību, draugu palīdzību un naudu.
- Dažs labs, ticis amatā, visādā ziņā cenšas pieņemt kādu pozu, pat ar savu kaimiņu vairs lāgā neprot parunāt un pie pirmās izdevības izrāda savu pārākumu.
Avoti: 6-2. sējums