divkārtīgs
divkārtīgs -ais; s. -a, -ā
divkārtīgi apst.
1.Divas reizes lielāks.
PiemēriDivkārtīgs palielinājums.
- Divkārtīgs palielinājums.
- Divkārtīgs samazinājums.
- ..kolhoznieki par savu darbu ražas novākšanas pirmajās desmit dienās.. saņēma pusotrkārtīgu atlīdzību, bet brīvdienās - divkārtīgu.
- pārn. «Neģēli, divkārtīgais neģēli, nepateicīgais cilvēks!» Slaucējs pārtrauca Silabriedi, «kas tev palīdzēja ļaunā brīdī? ..»
1.1.Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
PiemēriDivkārtīgs prieks.
- Divkārtīgs prieks.
- Kad cik necik biju atveseļojusies [pēc vīra nāves], es ņēmu Reinīti [dēlu] atkal pie sevis un viņu ar divkārtīgu mīlestību tagad kopu un audzināju.
2.Tāds, ko veido divas kārtas.
PiemēriDivkārtīgs locījums.
- Divkārtīgs locījums.
- Tas [dīvāna spilvens] austs no divkārtīgas krāsainas vilnas dzijas.
Avoti: 2. sējums