caurceļotājs
caurceļotājs -a, v.
caurceļotāja -as, s.; biol.
1.Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
PiemēriDažas [gājputnu] sugas ligzdo pie mums, bet lielākā daļa ir caurceļotāji, kas perē tālāk ziemeļos.
1.1.Tas (tāds), kas dzīvo jūrā, bet nārsto saldūdeņos, vai dzīvo saldūdeņos, bet nārsto jūrā (par zivīm).
PiemēriLasis ir caurceļotāja zivs, kas upēs ienāk tikai nārsta laikā, bet pārējo laiku uzturas jūrā.
Avoti: 2. sējums