pūžņot
pūžņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Būt tādam, no kura izdalās pūžņi. Strutot.
Piemēri..man kājā iedūrās sarūsējusi dzeloņstieple, pāra dienu vēlāk ievainojums apmilza un sāka pūžņot, visa pēda uzpampa..
- ..man kājā iedūrās sarūsējusi dzeloņstieple, pāra dienu vēlāk ievainojums apmilza un sāka pūžņot, visa pēda uzpampa..
- Loginova vātis bija sākušas apkreveļoties, dziļākās brūces pūžņoja.
- ..katra operācija ir sāpīga, tā atstāj pēdas. Taču prasmīga roka izgriezīs tikai pūžņojošo vietu, bet nepraša var saārdīt arī veselos audus ..>
- pārn. ..Ķupuciema kādreizējā zvejniekpuikas tagadējās dzīves plašais vēriens, neizsīkstošā enerģija un prasme strādāt Jēkabsonam dūrās.. kā dzelksnis sirdī, liekot tai pūžņot sīkā ļaunumā.
Avoti: 6-2. sējums