Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rabīns
rabīns -a, v.
Jūdaismā — likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
PiemēriVisas Izraēlas sabiedriskās dzīves sfēras pakļautas rabīnu modrajām acīm. Dzimšana un miršana, apģērbs un uzturs, medicīniskā apkalpošana un izglītība.. - tas viss ietilpst reliģiskās varas vīru kompetencē.
Avoti: 6-2. sējums