Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
racējcircenis
racējcircenis -ņa, v.
Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
PiemēriRacējcircenis jeb ķirelis (jeb zemesvēzis).. sakarā ar dzīvi alās krasi atšķiras no pārējiem taisnspārņiem.
Avoti: 6-2. sējums