Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūžņot
pūžņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Būt tādam, no kura izdalās pūžņi. Strutot.
Piemēri..man kājā iedūrās sarūsējusi dzeloņstieple, pāra dienu vēlāk ievainojums apmilza un sāka pūžņot, visa pēda uzpampa..
Avoti: 6-2. sējums