dēt1
dēt [dêt] parasti 3. pers., dēj, pag. dēja; trans.
1.Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) — par putniem, dažādiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
PiemēriDēt olas perēklī.
1.1.intrans.
PiemēriVistas beigušas dēt.
Avoti: 2. sējums