Paplašinātā meklēšana

Meklējam dēt.

Atrasts vārdos (537):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (1736):

(Pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt. Nelietderīgi izmantot.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
(No)kristies svarā (pa)zaudēt daļu no savas masas.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
aizdārdināt Aizdārdēt.
aizdimt Aizdimdēt.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
aizskart Apdraudēt, ierobežot (tiesības, intereses u. tml.).
Sist plaukstas Aplaudēt.
Sist plaukstas Aplaudēt.
plaudēt Aplaudēt.
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu. Apvizēt (1).
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
apliesmot Apspīdēt.
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus). Apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to dētaļām).
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Palaist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu. _imperf._ Badīt pretim.
atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt. Arī izjaukt.
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt. Arī nopostīt.
Sameklēt bērnu Ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
aizart Arot likvidēt.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst. Sadziedēt.
lāpīt Ārstēt, dziedēt.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
atcirst Asi un īsi atbildēt.
atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
Nepalikt atbildi parādā Atbildēt (parasti asprātīgi).
Nepalikt atbildi parādā Atbildēt (parasti asprātīgi).
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
atņemt Atbildēt (uz sveicienu).
atjokot Atbildēt ar joku. Uz joku atbildēt ar joku.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto). Noskaitīt.
noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
atrunāt Atbildēt, atteikt.
atņemt Atbildēt.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama). Izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedēties.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
atdārdināt Atdārdēt.
atdimdināt Atdimdēt.
atdimt Atdimdēt.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.). Zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
atšļukt Atslīdēt uz mugurpusi.
atstarot Atspīdēt (1).
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni). Pārcelt.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
lordkanciers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. _imperf._ Baidīt prom. Aizbiedēt.
baletmeistars Baleta inscenētājs. Deju sacerētājs. Deju iestudētājs.
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
izberzēt Berzējot likvidēt.
izberzt Beržot likvidēt.
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
aizbiedēt Biedējot likt attālināties. _imperf._ Biedēt prom. Aizdzīt.
biedināt Biedēt (2).
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
briedināt Briedēt.
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
Būt (arī saiet) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
Saiet (arī būt) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Trīsēt (arī trīcēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
peldētnepratējs Cilvēks, kas neprot peldēt.
peldētpratējs Cilvēks, kas prot peldēt.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
rauties Cīnīties, arī strīdēties. Spēkoties.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
atčukstēt Čukstot atbildēt.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
kniedētājs Dalītājs --> kniedēt.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
iegremde Darbība --> iegremdēt (1).
lādēšana Darbība --> lādēt [1].
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (5).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (7).
oksidēšana Darbība, process --> oksidēt (2).
oksidēšanās Darbība, process --> oksidēties (2).
peldēšana Darbība, process --> peldēt.
pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1). Peldēšanās, arī peldēšana.
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
spīde Darbība, process --> spīdēt (1). Arī spīdums (1).
uzlāde Darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1).
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
oksidētājs Darītājs --> oksidēt.
peldētājs Darītājs --> peldēt.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga lietošana, lai likvidētu slimību.
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
apustulis Dedzīgs aizstāvis, propagandētājs.
Noiet (arī noklīst) no ceļa Degradēties, pagrimt.
Noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) Degradēties, pagrimt.
Noiet (arī noklīst) no ceļa Degradēties, pagrimt.
noklīst Degradēties, pagrimt.
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot. Degt nevienmērīgi.
trīt Deldēt.
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
dimēt Dimdēt.
dimt Dimdēt.
draudošs Divd. --> draudēt.
kņudošs Divd. --> kņudēt.
nolādēts Divd. --> nolādēt.
peldošs Divd. --> peldēt.
sēdams Divd. --> sēdēt.
sēdošs Divd. --> sēdēt.
sēžams Divd. --> sēdēt.
slīdošs Divd. --> slīdēt.
spīdošs Divd. --> spīdēt.
atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes.
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
Žvadzināt ieročus Draudēt ar karu, uzbrukumu.
Žvadzināt ieročus Draudēt ar karu, uzbrukumu.
Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
brīdināt Draudēt.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
atdudināt Dudinot atbildēt.
atrēkt Dusmīgā balsī atbildēt.
dzeldināt Dzeldēt (1).
dzeldīt Dzeldēt (1).
dzeldināt Dzeldēt (2).
dzeldīt Dzeldēt (2).
dzeldināt Dzeldēt (3).
dzeldīt Dzeldēt (3).
dzeldīt Dzeldēt (4).
atdzelt Dzēlīgi atbildēt.
atnest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem).
nest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
laist Dzemdēt, radīt.
Laist pasaulē Dzemdēt, radīt.
dzemdināt Dzemdēt.
Dot dzīvību Dzemdēt.
Dot dzīvību Dzemdēt.
piedzemdēt Dzemdēt.
Dāvāt dzīvību Dzemdēt. Apžēlot, atceļot nāves sodu.
Dāvāt dzīvību Dzemdēt. Apžēlot, atceļot nāves sodu.
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
dzesēt Dzerot remdēt (slāpes).
atdzerties Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
dainot Dziedāt, skandēt.
ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā).
iegremde Dziļums, kurā kas ir iegremdēts.
klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
pārsprāgt Eksplodēt (par šāviņiem, lādiņiem).
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
tost Elst, stenēt, arī vaidēt.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu. Likvidēt (būrumu).
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
gruzdināt Grauzdēt.
tosts Grauzdēta maizes šķēle.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa. Kaņepju sviests.
mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
Laist dibenā Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
izgruzdēt Gruzdēt un pabeigt gruzdēt.
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
dīkt Īdēt (par govīm, teļiem).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
iedārdināt Iedārdēt.
iedimdināt Iedimdēt.
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu). Dāvinot izšķērdēt.
biedināt Iedvest bailes. Biedēt (1).
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
iemērkt Iegremdēt (kādā masā).
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā. Iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā). Iemērkt.
iemērkt Iegremdēt (šķidrumā).
Nolaist dibenā Iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam.
Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
ieslīcināt Iegremdēt.
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
iedīkties Ieīdēties (par govīm).
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
ieliedēt Iekausēt. Ielodēt.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
iemuldēties Iemuldēt.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem). Īsu brīdi dārdēt.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par skaņu). Īsu brīdi dārdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par skaņām). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dimdēt.
aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt. Mazliet, viegli apgrauzdēt.
aizgruzdēt Iesākt gruzdēt. Mazliet apgruzdēt.
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieīdēties.
iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņaudēties.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņurdēties.
iesmirdēties Iesākt smirdēt. Īsu brīdi smirdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm). Īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi spīdēt.
iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm) - par gaismu, ugunīm.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
uzspīdēt Iesākt spīdēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu). Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Īsu brīdi spoži spīdēt
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešķindēties.
aizšķindēt Iesākt šķindēt. Iešķindēties.
ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievaidēties.
iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt. Īsu brīdi zilgani spīdēt.
iezilnēties Iesākt zili spīdēt. Īsu brīdi zili spīdēt.
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (iepriekšēju izrādi).
uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
Izkūpēt zilā gaisā Iet zudumā, tikt izšķērdētam.
Izkūpēt gaisā Iet zudumā. Tikt izšķērdētam.
Izkūpēt gaisā, arī izkūpēt skurstenī Iet zudumā. Tikt izšķērdētam.
Izkūpēt skurstenī (arī gaisā) Iet zudumā. Tikt izšķērdētam.
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa. Uzlādēt.
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu).
iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai. Ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot). Ilgāku laiku sēdēt snaužot.
uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt. Ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt. Ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt. Ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
izgrandēties Ilgāku laiku, daudz grandēt.
izlādēties Ilgāku laiku, daudz lādēties.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz ņaudēt.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā. Nodzerties (2).
izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
izziedēties Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties. Izstrīdēties.
skandoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skanda [1].
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindēt.
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt (1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (2).
skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skandoņa.
šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt. Šķindoņa.
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1). Dārdoņa (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt [1].
šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņas --> ņaudēt (1).
ņurdiens Īslaicīga, vienreizēja skaņa --> ņurdēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1). Dārdiens (1).
aizdārdēties Īsu brīdi dārdēt. _biežāk_ Iedārdēties.
nolādēties Īsu brīdi lādēties un pabeigt lādēties.
noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt. Noplandīt (2).
noplandēties Īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties. Noplandīties.
nosmirdēt Īsu brīdi smirdēt.
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
paspīdēt Īsu brīdi spīdēt.
pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt. Noņaudēt (1).
noņurdēt Īsu bridi, vienu reizi ņurdēt.
nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
saārstēt Izārstēt. Arī sadziedēt (brūci).
pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
iedēt Izdēt (kur iekšā).
sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā. Izdēt (olu lielāku daudzumu).
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt.
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Izdot (naudu). Izšķērdēt.
Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) Izdot (naudu). Izšķērdēt.
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Izdot (naudu). Izšķērdēt.
atveseļot Izdziedēt.
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
izbārstīt Izklaidus izbērt. Bārstot izkliedēt. Izkaisīt (1).
klaids Izklaidus novietots. Izkliedēts.
izklaidēt Izkliedēt (1).
izklīdināt Izkliedēt (1).
izkliest Izkliedēt (1).
izklīdināt Izkliedēt (2).
izkliest Izkliedēt (2).
izgaiņāt Izkliedēt (4).
izklaidēt Izkliedēt (kādam) uzmanību.
izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
izsēt Izkliedēt (organisma).
izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli.
izretināt Izkliedēt (priekšmetus).
izkaisīt Izkliedēt (skaņu) - par vēju.
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
izklaidēties Izkliedēties (1).
izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
izšķīst Izkliedēties (par šķidrumu, masu).
izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu).
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
difūzs Izkliedēts.
disperss Izkliedēts.
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
izmērdināt Izmērdēt.
aizslaucīt Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā).
izskaust Iznīdēt (augus).
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
ost Izplatīt smaku. Smirdēt.
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko). Izplatīt (gaismu kur).
Aizlaist vējā (arī pa vējam) Izputināt, izšķērdēt.
Aizlaist vējā Izputināt, izšķērdēt.
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu). Iznīcināt, iznīdēt.
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību). Panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
izslīgt Izslīdēt (1).
izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem).
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
izecēties Izstrīdēties, izbārties.
izkašāties Izstrīdēties.
izkasīties Izstrīdēties.
izplēsties Izstrīdēties. Arī izkauties.
izšķiest Izšķērdēt (naudu).
noballēt Izšķērdēt, rīkojot viesības, balles u. tml.
izsaimniekot Izšķērdēt.
izšķaidīt Izšķērdēt.
izsvaidīt Izšķērdēt.
iztirgot Izšķērdēt.
iztrallināt Izšķērdēt.
Palaist vējā (arī pa vējam) Izšķērdēt.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
izsvaidīt Izvietot izklaidus. Izkliedēt (1).
izlaist Izvietot izklaidus. Izkliedēt. Arī izklāt.
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
nojaukt Jaucot noārdīt, likvidēt.
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
plūkties Kauties. Arī strīdēties.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
klaidēt Kliedēt (1).
klīdināt Kliedēt (1).
kliest Kliedēt (1).
kliest Kliedēt (2).
klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu.
noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem). Novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties. Noīdēties (2).
īdēt Klusu vaidēt, stenēt.
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
gaišoties Kļūt gaišākam, - gaiši spīdēt, mirdzēt.
Uzsprāgt gaisā Kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
nodēdēt Kļūt ļoti vājam. Izdēdēt (1).
atkust Kļūt maigākam. Zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļuīkt.
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļukt.
paspēlēt Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
mērcēties Kļūt slapjam lietū. Liedēties.
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla Kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija. Arī noziedēt.
uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko). Pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu. Atsalt.
sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
kniest Kņudēt un sūrstēt.
ņirbēt Kņudēt, arī trīsēt.
kodificēt Kodēt.
Korespondējošais loceklis Korespondētājloceklis.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētais un atskaņojuma vadītājs. Kora diriģents.
Kora diriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs. Kordiriģents.
korodēties Korodēt (1).
korodēties Korodēt (2).
korodēties Korodēt (3).
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
nokūpēt Kūpot ziedputekļņiem, noziedēt.
pārkūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt (par augiem, to ziediem).
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās: sastrīdēties.
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu).
landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs.
landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs.
iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.. Arī slīdēt lejup (gar ko).
līdēt Liedēt [1].
Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu). Izvirzīt (jautājumu). Likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
Saukt pie atbildības Likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
atcelt Likvidēt (ieviestu kārtību).
Mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
Mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
Noslēpt pēdas Likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus.
atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
Noslēpt (visus) galus ūdenī Likvidēt, noslēpt pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
nožņaugt Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu). Salodēt.
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
Kā ar cirvi atskaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt.
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi nocirst (arī noskaldīt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi nocirst Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
pusmežonīgs Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
Līdz nāvei izbiedēt Ļoti izbiedēt.
sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
Pa ausu galam Ļoti pavirši, izklaidīgi (klausīties, dzirdēt).
Pa ausu galam Ļoti pavirši, izklaidīgi (klausīties, dzirdēt).
Pūst (vai) dvēseli laukā Ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam.
pārmērcēt Ļoti saliedēt (kādu) - par lietu.
putekļi Ļoti sīkas cietvielu daļiņas, kas atrodas gaisā suspendētā stāvoklī.
atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
Nolādēt no zemes virsas Ļoti stipri nolādēt.
Nolādēt no zemes virsas (retāk virsus) Ļoti stipri nolādēt.
Nolādēt no zemes virsus (biežāk virsas) Ļoti stipri nolādēt.
Nolādēt no zemes virsas (retāk virsus) Ļoti stipri nolādēt.
Trīcēt, trīsēt (arī drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt, drebēt. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt.
diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu. Blendēt.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
nomalt Mājot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt.
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
paklaidēt Mazliet izklaidēt.
paklaidēties Mazliet izklaidēties.
apaukstēt Mazliet saaukstēt. Apsaldēt.
apaukstēties Mazliet saaukstēties. Apsaldēties.
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
padēdēt Mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem).
paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Pakliedēt (2).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
pašķērdēt Mazliet, daļēji izšķērdēt.
paplūst Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
patrūdēt Mazliet, daļēji satrūdēt.
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai. Vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
mirdināt Mērdēt.
izmētāt Metot izkliedēt. Nomest vairākās vietās.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu. Mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu. Mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
slīgt Morāli degradēties.
paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
pazust Morāli pagrimt, degradēties, kļūt nekam nederīgam.
krist Morāli pagrimt, degradēties. Nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par pelamu, necienīgu.
slīkt Morāli pilnīgi degradēties.
pagrimt Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
grimt Morāliski degradēties.
muldēties Muldēt.
atmurmināt Murminot atbildēt.
Palikt atbildi parādā Neatbildēt.
Palikt atbildi parādā Neatbildēt.
Palikt atbildi parādā Neatbildēt.
krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā). Negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
hidroksiljons Negatīvi lādēts jons, kas sastāv no skābekļa un ūdeņraža atoma.
anjons Negatīvi lādēts jons.
Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pasēdēt Neilgu laiku sēdēt. Neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt. Pabaidīt (1).
pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties. Neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.). Mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
Palaist gar ausīm Nesadzirdēt (sacīto).
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
atbubināt Neskaidri atbildēt.
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām). Pazaudēt nozīmīgumu.
krist Neturēties stingri (kur) iekšā, nespēt noturēties (kur) iekšā un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
krist Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par priekšmetiem.
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
turēties Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
atziedēt No jauna uzziedēt.
noglabāt No likt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
nobiedināt Nobiedēt.
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
nodārdināt Nodārdēt (1).
stupe Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
nodimēt Nodimdēt (1).
Nolaist dibenā Nogremdēt.
noslīcināt Nogremdēt.
noīdēties Noīdēt (1).
nozāļot Noindēt.
nozāļoties Noindēties.
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
neapstrīdams Nol. divd. --> apstrīdēt.
nedziedējams Nol. divd. --> dziedēt.
nedzirdams Nol. divd. --> dzirdēt.
nedzirdēts Nol. divd. --> dzirdēt.
neremdējams Nol. divd. --> remdēt.
Apkraut (ar) lāstiem Nolādēt.
Apkraut (ar) lāstiem Nolādēt.
Dabūt bērnu Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dzemdēt bērnu.
Dabūt bērnu Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dzemdēt bērnu.
nosmādēt Nopelt, noniecināt. Apsmādēt.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu. Gaināties (2).
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā).
atsaldēt Nosaldēt, apsaldēt.
apkost Nosaldēt, iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu..
atsēdēt Nosēdēt.
noskandināt Noskandēt (parasti dziesmu).
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nonākt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu).
atļukt Noslīdēt uz leju. Noļukt.
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), leja, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nonākt Noslīdēt, tikt novilktam nost.
konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā). Apvienot, saliedēt.
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. _imperf._ Dalīties nost.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus. Palikt savrup.
Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
atvadēties Novadēties.
novaidēt Novaidēties (1).
novaidēt Novaidēties (2).
sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā).
izmētāt Novietot izklaidus. Izkliedēt (1).
atradības Nozaudētas mantas, naudas atrašana.
izziedēt Noziedēt.
noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
atņirgt Ņirgājoties atbildēt.
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
pārskābļoties Oksidēties.
likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
pabiedināt Pabiedēt.
pabriedināt Pabriedēt.
padārdināt Padārdēt.
atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu. Likvidēt bruņotos spēkus.
pagrasīties Padraudēt (kādam).
Pagasta vecākais Pagasta valdes priekšsēdētājs. Pagastvecākais.
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
apgrauzdēt Pagrauzdēt (no visām pusēm).
izkurtēt Pagrimt (morāli). Pazaudēt morālo vērtību.
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem).
atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē. Pakāpeniski morāli degradēties.
sēsties Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu).
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
paklaidēt Pakliedēt (1).
paklīdināt Pakliedēt (1).
pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
paklaidēties Pakliedēties (1).
paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt.
pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties.
zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
Iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
pamērdināt Pamērdēt.
aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst. _imperf._ Saldēt ciet. Būt par iemeslu aizsalšanai.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas. Nobriedēt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā. Nīdēt [1] (1).
ietrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt.
ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1).
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis). Izkliedēt (4).
izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedēt.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis). Iznīdēt, izskaust.
putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bola, tiek zaudēts.
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis). Remdēt.
iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
iešķindināt Panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
aizdimdināt Panākt, ka sāk dimdēt.
gruzdināt Panākt, ka sāk gruzdēt.
Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pusauss Parasti savienojumā «ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml.»: pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
mērdēties Parasti savienojumā «mērdēties badā»: badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
piesēdēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
nīcināt Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē. Arī likvidēt.
cirst Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
nodzīvot Parasti savienojumā ar «savu laiku», «mūžu»: novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
papeldēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) peldēt.
nosēdēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) sēdēt.
pārdimt Pārdimdēt (1).
pārdimt Pārdimdēt (2).
spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības. Pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināties.
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
apdzist Pārstāt degt. Pārstāt kvēlot, spīdēt.
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.). Tikt likvidētam.
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību). Pārspēt, uzveikt.
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu). Pārcelt.
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēku.
atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu). Atteikt.
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
patupēt Pasēdēt.
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
pabraukt Paslīdēt, arī pašļūkt.
deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
paecēties Pastrīdēties, pabārties.
pakašāties Pastrīdēties.
pakasīties Pastrīdēties.
paplēsties Pastrīdēties. Arī pakauties.
pašķiest Pašķērdēt.
saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā. Strīdēties.
iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt. Izpildītājmākslas darbs (parasti izrāde, skaņdarba atskaņojums).
lādējums Paveikta darbība --> lādēt [2]. Lāsts (1).
zondējums Paveikta darbība, rezultātā → zondēt (2).
iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (1).
iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (3).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (1).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (2).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (3).
lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
nolādējums Paveikta darbība, rezultāts --> nolādēt.
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7).
pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3). Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
pārstudējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1).
peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1).
peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2).
piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt. Vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
piekniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt.
remdējums Paveikta darbība, rezultāts --> remdēt.
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt. Stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
saķēdējums Paveikta darbība, rezultāts --> saķēdēt.
saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt [2] (1).
saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt [2] (2).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (1).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (2).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (3).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (4).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (1).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (2).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (3).
spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
trūdējums Paveikta darbība, rezultāts --> trūdēt.
uzkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt.
uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (1).
uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (3).
uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (1).
viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (2).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts → zondēt (1).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts → zondēt (3).
pielodējums Paveikta datbība, rezultāts --> pielodēt.
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu). Pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē).
pagrūst Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs).
nozaudēt Pazaudēt (priekšmetu).
apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
Nokristies svarā Pazaudēt daļu no savas masas.
paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
atvēst Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
izplūst Pazaudēt ķoncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
noģībt Pazaudēt samaņu.
Noskriet no prāta Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
Noskriet no prāta Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa).
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
apgurt Pazaudēt sparu, enerģiju.
Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izkūkot (arī izdzīvot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
izgaisināt Pazaudēt, nozaudēt.
nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
sadugt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu. Arī sadrūmt.
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
izmest Pazaudēt.
izsēt Pazaudēt.
izsviest Pazaudēt.
kontribūcija Pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties. Uztrūkties.
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam. Arī izbīties.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Sākt plaiksnīt.
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
iet Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) - par zivīm.
nopeldēt Peldēt (visu laikposmu) un pabeigt peldēt.
nākt Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) - parasti par zivīm.
nopeldēt Peldēt un pabeigt peldēt.
kuģot Peldēt.
mūdīties Peldēt. Nirt.
Peldētājs putns Peldētājputns.
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties. Noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī.
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties. Peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram. Izpeldēties.
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Peldēt apkārt.
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm). _imperf._ Peldēt šurp. Peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizpeldēt Peldot attālināties. _imperf._ Peldēt prom.
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
sinhrofazatrons Periodiskas darbības elektriski lādētu daļiņu (parasti protonu) paātrinātājs.
līdzatbildētājs Persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā).
koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
piebriedināt Piebriedēt.
klausīties Piedaloties nodarbībās, kas notiek lekciju formā, studēt, mācīties (ko).
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
piegandēt Piesārņot. Arī sagandēt.
pieskandināt Pieskandēt.
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
Pa tīro Pilnīgi (novākt, aizvākt, likvidēt u. tml.).
Visās līnijās, arī uz visas līnijas Pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
Visās līnijās, arī uz visas līnijas Pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
nogremdēt Pilnīgi iegremdēt, līdz dibenam iegremdēt (parasti ūdenstilpē).
salūzt Pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus.
neitralizēties Pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību.
lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus.
lūzt Pilnīgi zaudēt garīgos spēkus.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
klīdums Plaši izkliedēts (kā) kopums.
atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem). Uzplaukt, uzziedēt.
uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām). Salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām). Izplaukt.
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām). Salapot, uzziedēt (par augiem).
noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt. Arī nojaukt.
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
sapluinīt Pluinot sajaukt. Pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
applukt Plūkot zaudēt krāsu.
izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
katjons Pozitīvi lādēts jons.
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
peldētprasme Prasme peldēt (cilvēkam).
reflektēt Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā). Būt par reflektantu.
Joka pēc (arī dēļ) Prieka pēc, lai izklaidētos.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
priekšsēdis Priekšsēdētājs (1).
priekšsēdis Priekšsēdētājs (2).
akomodācija Process --> akomodēt.
dēdēšana Process --> dēdēt (3).
izklaidēšanās Process --> izklaidēties (1). Tas, kas izklaidē (1).
izkliede Process --> izkliedēt (1).
izkliede Process --> izkliedēt (4).
izlāde Process --> izlādēties [1].
saindēšanās Process --> saindēties.
uzlāde Process --> uzlādēt (2), uzlādēties (2).
ziedēšana Process → ziedēt.
dēdēšana Process, arī stāvoklis --> dēdēt (1, 2).
likvidācija Process, rezultāts --> likvidēt (1).
likvidācija Process, rezultāts --> likvidēt (2).
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
pūdināt Pūdēt.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
peldētājputns Putns, kas spēj peldēt.
Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio specifikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
smakot Radīt nepatīkamu smaku. Būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka. Arī smirdēt.
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
(Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
izrist Raisoties izjukt, izkliedēties (parasti par matiem).
izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
antisemītisms Reakcionāro šķiru mākslīgi radīts un propagandēts nacionāls naids pret ebrejiem.
apsaldēties Refl. --> apsaldēt. Apaukstēties.
atmagnetizēties Refl. --> atmagnetizēt. Zaudēt magnētiskās īpašības.
degradēties Refl. --> degradēt (1).
gremdēties Refl. --> gremdēt (1).
iegremdēties Refl. --> iegremdēt (1).
izklaidēties Refl. --> izklaidēt (1).
izkliedēties Refl. --> izkliedēt (1).
izkliedēties Refl. --> izkliedēt (4).
kliedēties Refl. --> kliedēt (2).
konsolidēties Refl. --> konsolidēt (1). Tikt konsolidētam.
konsolidēties Refl. --> konsolidēt (2). Tikt konsolidētam.
nodeldēties Refl. --> nodeldēt. Tikt nodeldētam.
nogremdēties Refl. --> nogremdēt (1), tikt nogremdētam.
oksidēties Refl. --> oksidēt (2). Tikt oksidētam.
pagrauzdēties Refl. --> pagrauzdēt. Tikt pagrauzdētam.
pakliedēties Refl. --> pakliedēt (1). Tikt pakliedētam.
pakliedēties Refl. --> pakliedēt (2). Tikt pakliedētam.
plandēties Refl. --> plandēt. Plandīties.
saindēties Refl. --> saindēt. Tikt saindētam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (3). Tikt sakļautam. Saliedēties [2].
saķēdēties Refl. --> saķēdēt. Tikt saķēdētam.
saliedēties Refl. --> saliedēt [2] (2).
uzlādēties Refl. --> uzlādēt (1). Tikt uzlādētam.
uzlādēties Refl. --> uzlādēt (2). Tikt uzlādētam.
žaudēties Refl.→ žaudēt. Tikt žaudētam.
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
izretušēt Retušējot likvidēt (ko, piemēram, attēlā).
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
atspīdums Rezultāts --> atspīdēt (2).
dējums Rezultāts --> dēt [1].
dējums Rezultāts --> dēt [2].
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (1).
gruzdējums Rezultāts --> gruzdēt (1). Gruzdums (1).
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (2).
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (3).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2).
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1). Tas, ko zaudē, piemēram, īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (2).
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (3).
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (4).
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (5).
rīpelēt Rīkot. Komandēt.
glābt Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu). Izziest.
Rādīt ragus, arī griezt ragus pretī Runāt pretī, strīdēties pretī.
Rādīt ragus, arī griezt ragus pretī Runāt pretī, strīdēties pretī.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko). Atdalīties (1).
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
sadziedināt Sadziedēt.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
sadzirst Sadzirdēt.
žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Ir uz mutes kritis Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Ir uz mutes kritis Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Veca dziesma Saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
Bija un izbija, arī bijis un izbijis Saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
Bija un izbija, arī bijis un izbijis Saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
Aizsist ausis Saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
Aizsit ausis Saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Visam gals Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
Laisties peldus Sākt peldēt.
atspīdēt Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
saldētava Saldētājkamera.
saldētājflote Saldētājkuģu flote. Refrižeratorflote.
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem). Sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm).
sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu).
saliedēties Saliedēt [1] sevi.
pamatīgums Saliedētība. Viengabalainība. Monolītums.
saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
sagumt Salīkt, saliekties. Arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
sadugt Salīkt, saliekties. Arī pazaudēt staltu, stingru stāju. Sagumt (1).
stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
atņemt Samazināt, arī likvidēt
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.). Zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
samudēties Samudēt.
atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu.
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
sarauties Sastrīdēties, saķildoties.
Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
sakašāties Sastrīdēties.
sakasīties Sastrīdēties.
saķerties Sastrīdēties.
salēkties Sastrīdēties.
saragoties Sastrīdēties.
saskrieties Sastrīdēties.
saplēsties Sastrīdēties. Arī sakauties.
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
kāpt Savienojumā «kāpt debesīs»: sniegties pretī debesīm. Arī atspīdēt debesīs.
nošķendēties Savienojumā «nevarēt nošķendēties»: nevarēt beigt šķendēties.
pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
palikt Savienojumā «palikt bez»: tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
sacirsties Savienojumā «sacirsties pretī»: stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
piesēdētājs Savienojumā «zvērinātais piesēdētājs»: koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
laist Savienojumā ar «cauri»: ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
iekalt Savienojumā ar «ledū»: aizsaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu.
cirsties Savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
mest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
sviest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
apvienot Savienot, saistīt. Saliedēt.
apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību. Apmainīties (2).
mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
pieplakt Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī. Arī sakņupt.
tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
nosēdēt Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt.
atsēdēties Sēdēt ilgi, līdz apnikumam.
Sēdēt airos Sēdēt laivā un airēt.
paslīdēt Sildot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās. Slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
Siltuma bilance Siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt. Rupji atkliegt.
atsaukties Skaļi atbildēt uz klauvējienu.
atsaukties Skaļi atbildēt uz sveicienu, jautājumu u. tml.
izbļauties Skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties.
bļaut Skaļi maurot, blēt, ņaudēt.
skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties. Skandalēties.
atsaukt Skaļi, arī nelaipni atbildēt.
izskandēt Skandēt un pabeigt skandēt.
noskandēt Skandēt un pabeigt skandēt.
dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe. Iespēja dzirdēt.
ansamblis Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums.
atmest Skarbi, arī atri un nevērīgi atbildēt.
sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
nošļukt Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
šļukt Slābi, bezspēkā vērsties, slīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
nitrīds Slāpekļa savienojums ar kādu citu elementu, attiecībā pret kuru slāpeklis ir oksidētājs.
šļūkāt Slīdēt (1).
brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
šļūdēt Slīdēt.
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp. _imperf._ Slīdēt šurp. Slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizslīdēt Slīdot attālināties. _imperf._ Slīdēt prom. Slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
izslīpēt Slīpējot likvidēt.
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
atsmiet Smejot atbildēt.
atsmieties Smejoties atbildēt.
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu).
kājsoliņš Soliņš (sēdētājam) kāju uzlikšanai.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.). Dārdēt (4).
dējība Spēja dēt, ko raksturo ar gada laikā izdēto olu skaitu.
peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1).
atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu.
krist Spīdēt (no kurienes, uz ko u. tml.) - par gaismu. Mest atspīdumu (kur).
blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu [2]).
rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu [2]). Rūsot [2].
Likt ausi (pie kā) Spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm). Būt spilgtam (par acu spīdumu).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm. Būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
spilgt Spilgti spīdēt. Spilgot.
spilgot Spilgti spīdēt. Spilgt.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
degt Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties. Eksplodēt.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
plīst Sprāgt, eksplodēt.
izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt. Izsprukt (3).
pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā)- par gaismu, gaismas avotu.
saliedētība Stāvoklis --> saliedēt [2] (2).
sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
Suspendēts stāvoklis Stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
Lādēt no panckām ārā Stipri lādēt.
Lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā Stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.).
izdzenāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
piekniebi Stipri saldēt, arī ievērojami pastiprināties (parasti par salu).
svelmēt Stipri saldēt.
svelmēties Stipri saldēties, salt.
izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
sprikstēt Strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.).
atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
nokrist Strauji noslīdēt (uz kā) - par matiem.
noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
pabrukt Strauji paslīdēt lejup.
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
ecēties Strīdēties, bārties.
kašāties Strīdēties, izraisīt strīdu.
kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties. Berzēties (4).
rieties Strīdēties, runājot skali, strupi.
plēsties Strīdēties. Arī kauties.
atskaldīt Strupi, asi atbildēt.
pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu).
pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
mahisms Subjektīvā ideālisma novirziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu un objektu un nonāk solipsismā.
pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
izsvaidīt Sviežot izkliedēt. Nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi). Izmētāt.
kafija Šī koka vai krūma sēklas (pupiņas). Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas. Šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
Svaidīt naudu, arī svaidīties ar naudu Šķērdēt naudu.
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
Laist vējā Šķērdēt.
svaidīt Šķērdēt.
hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā).
izšķiest Šķiežot izkliedēt.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu. Galvenais arbitrs.
jukt Šķīst, tikt kliedētam.
atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
atšļupstēt Šļupstot atbildēt. Neskaidri runājot, atbildēt.
dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība. Izklaidīgs.
neatgūstams Tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt.
organizēts Tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā. Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts.
drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām. Tāds, kas aizsargā (no kā).
pakurls Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku. cilvēku grupu).
kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
eksplozīvs Tāds, kas spējīgs eksplodēt. Saistīts ar eksploziju, tai raksturīgs. Sprāgstošs.
saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu). Tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
kompakts Tāds, kurā cilvēki ir vienoti (piemēram, uzskatos, centienos), organizatoriski saliedēti (par cilvēku grupu).
nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts. Tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem. Zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
maksa Tas, kas tiek dots vai ņemts kā atlīdzība (par ko). Tas, kas tiek dots vai ņemts zaudētā vietā.
repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
gaisināt Tērēt, šķērdēt.
nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
atrasties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
krist Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).
grauzdēties Tikt grauzdētam.
Ieraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu Tikt iestudētam un izrādītam.
Ieraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu Tikt iestudētam un izrādītam.
Ieraudzīt rampas (arī skatuves) gaismu Tikt iestudētam un izrādītam.
Ieraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu Tikt iestudētam un izrādītam.
klāties Tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
izkūpēt Tikt izšķērdētam. Aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
pārgrauzdēties Tikt pārgrauzdētam.
pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
pazust Tikt pazaudētam (par ceļu, pēdām u. tml.).
nojukt Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
Iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
(Aiz)iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
sadzeldēties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratortraleris.
aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg. Aizbiedēt, aizbaidīt.
refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
notrīt Trinot nodeldēt, nolietot.
trunēt Trūdēt.
trupēt Trūdēt.
notupēt Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt. Arī nosēdēt (1).
atdziedāt Uz dziedāšanu atbildēt ar dziedāšanu.
atgavilēt Uz gavilēšanu atbildēt ar gavilēšanu.
atlūgt Uz ielūgumu, uzlūgumu atbildēt ar ielūgumu, uzlūgumu Uzlūgt pretī.
atjautāt Uz jautājumu atbildēt ar jautājumu.
apreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
noreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
atsaukties Uz saucienu atbildēt ar saucienu. Atbildot uz saucienu, skaļi pateikt (ko).
atsveicināt Uz sveicienu atbildēt ar sveicienu.
Galvu augšā! Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Galvu augšā! Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
izsaukt Uzaicināt (skolēnu) atbildēt uzdoto.
Mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties. Strīdēties, apstrīdēt (ko).
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
Kā ar roku noņemt (arī atņemt) Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Kā ar roku atņemt (arī noņemt) Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Kā ar roku atņemt Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt.
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
izziedēt Uzziedēt.
prezidents Vadošā orgāna vadītājs, priekšsēdētājs (dažos valsts orgānos, valsts un sabiedriskajās iestādēs, organizācijās).
refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorvagons.
novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt.
dārdināt Vairākkārt dārdēt (1).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (2).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (3).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (4).
dimdināt Vairākkārt dimdēt (2).
dimdināt Vairākkārt dimdēt (3).
spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni. Vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
slidināties Vairākkārt slīdēt (1).
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli). Zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli). Zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
premjers Valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
Vārti krīt Vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).
Vārti krīt Vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).
atvēcināt Vēcinot atbildēt (parasti uz vēcinājumu).
ligzdot Veidot ligzdu, dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus (par putniem).
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām). Lapot, ziedēt (par augiem).
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru.
tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt. Nelietderīgi izlietot, izmantot.
nodzīvot Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.).
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt. Nelietderīgi lietot, izmantot. Arī žūpot.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi - atbildētāju.
Zinātniskais komunisms Viena no trim marksisma-ļeņinisma sastāvdaļām, kas pētī sociālo kustību, kuras mērķis ir likvidēt kapitālismu un izveidot sociālistisku un pēc tam komunistisku sabiedrību. Attiecīgais mācību priekšmets.
suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
vienība Vienotība (2), saliedētība.
ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt (2).
pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem. Pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu. Arī gremdēt (1).
bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās).
šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slīdēt (1).
sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).
pamest Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā. Arī izšķērdēt.
atstāt Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā. Izšķērdēt.
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas. Apmulst, samulst.
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atsalt Zaudēt (sala ietekmē) jutīgumu, arī kustības spēju (par ķermeni vai tā daļām). Nosalt.
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
atrast Zaudēt agrāko prasmi, spējas (veikt ko).
reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
Palaist dūšu Zaudēt drosmi, garīgo spēku. Ļauties izmisumam.
nobeigties Zaudēt dzīvību (par dzīvniekiem).
Nolikt galvu Zaudēt dzīvību (parasti aizstāvot ko).
nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā).
Nolikt galvu Zaudēt dzīvību (parasti, aizstāvot ko).
Sisties nost Zaudēt dzīvību, iet bojā.
atmirt Zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām).
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem). Atmirt.
pamirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, parasti daļēji vai uz laiku (par ķermeņa daļu).
Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad elpvadā pārāk strauji ieplūst gaiss.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
brukt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
grūt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
beigties Zaudēt ietekmi (piemēram, par varu).
Izlaist no (savām) rokām Zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
Izlaist no (savām) rokām Zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu (par darbību, stāvokli).
noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu. Novecot.
pārziedēt Zaudēt jaunības skaistumu. Novecot.
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.
bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam Balēt (1).
balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam.
Zaudēt līdzsvaru Zaudēt ķermeņa, arī fizikālas sistēmas stāvokli. Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu. Arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
Aizmirst (arī atmest) godu Zaudēt morālās, ētiskās jūtas.
nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
Kristies svarā Zaudēt no sava svara.
deģenerēties Zaudēt normālās bioloģiskās īpašības, pazīmes (par orgāniem, organisma daļām).
Noiet no vēstures skatuves Zaudēt noteicošo stāvokli vēsturiskās attīstības procesā.
Noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
Noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
apnikt Zaudēt paliku, interesi, pacietību. Sajust pretīgumu, riebumu.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
Izkrist no lomas Zaudēt pareizo stāju, izturēšanos.
Izkrist no lomas Zaudēt pareizo stāju, izturēšanos.
Maukt sakas galvā (arī kaklā) Zaudēt patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņu (ko darīt).
sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
šķirties Zaudēt saistību (piemēram, ar vietu, vidi).
ģībt Zaudēt samaņu.
Krist ģībonī Zaudēt samaņu.
Krist ģībonī (arī nesamaņā, bezsamaņā) Zaudēt samaņu.
Krist nesamaņā (arī bezsamaņā, ģībonī) Zaudēt samaņu.
paģībt Zaudēt samaņu. Noģībt.
Iziet no jēgas (arī no prāta) Zaudēt saprātu.
Iziet no jēgas (arī no prāta) Zaudēt saprātu.
Iziet no prāta (arī no jēgas) Zaudēt saprātu.
aizmirsties Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam.
Krist (kāda) acīs Zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Krist (arī nonākt) neslavā Zaudēt savu labo slavu, reputāciju.
denacionalizēties Zaudēt savu tautību.
atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu). Zaudēt interesi.
neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm.
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
(Pa)zaudēt prātu (arī saprātu) Zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.).
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm).
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas. Demoralizēties (2).
aizrauties Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss.
krist Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.
ciest Zaudēt vērtību, kvalitāti (piemēram, par mākslas darbu).
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu).
šķirties Zaudēt, atzīt par zudušu (piemēram, domu, ideju).
atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē).
sašļukt Zaudēt, parasti ievērojami, apjomu, arī stingrumu (par priekšmetiem).
savelties Zaudēt, parasti pilnīgi, mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās. Organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
beigts Zaudēts (par īpašumu).
beigts Zaudēts, izbeigts (par stāvokli, attiecībām, arī jūtām).
organoplastika Zaudētu ķermeņa daļu izveidošana ķirurģiski. Orgānu, audu pārstādīšana.
atzibēt Zibot atspīdēt. Pazibēt.
iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
noziedēt Ziedēt un izbeigt ziedēt.
Sarkanā grāmata Zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas un pasugas, sniegti dati par tām.
sprukt Zūdot balstam, saistījumam u.tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
liofilizēt Žāvēt sasaldētā stāvoklī vakuumā.
pleikot Žūpot. Arī nelietderīgi šķērdēt.
plencēt Žūpot. Arī šķērdēt.
nožūt Žūstot pazaudēt daļu no savas masas.

dēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV