izklīdināt
izklīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka izklīst1.
PiemēriIzklīdināt pūli.
- Izklīdināt pūli.
- Izklīdināt streikotājus.
- Vietām ceļmalā rēgojas nātrēm un dadžiem aizaugusi, sabrukusi krāsns - te arī kādreiz bijusi mājas vieta, karš izklīdinājis tās iemītniekus..
2.Izkliedēt1.
PiemēriVējš izklīdina mākoņus.
- Vējš izklīdina mākoņus.
- Spēcīgā straume, rīta vējš un līganie viļņi visus priekšmetus no kuģa nogrimšanas vietas bija izklīdinājuši uz visām pusēm.
3.Izkliedēt2.
PiemēriVisus salmus pakaišiem izmantot tā kā tā nebūs iespējams, tāpēc dažu labu kaudžu atliekas izklīdināmas turpat laukmalē un.. iestrādājamas augsnē.
- Visus salmus pakaišiem izmantot tā kā tā nebūs iespējams, tāpēc dažu labu kaudžu atliekas izklīdināmas turpat laukmalē un.. iestrādājamas augsnē.
4.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis). Izkliedēt (4).
Piemēri..Edgara skūpsts piepeši bija izklīdinājis visas viņas bailes.
- ..Edgara skūpsts piepeši bija izklīdinājis visas viņas bailes.
- Jauni iespaidi gar ceļmalām, jaunas stacijas, jauni cilvēki pamazām izklīdināja manu grūtsirdību.
- Zināt, jūs varēsiet izklīdināt baumas, ka vienu nakti Egle esot redzēts iznākam no Gāršas istabas. Pati viņa klusē kā zivs.
Avoti: 3. sējums