Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izklīst
izklīst parasti dsk., -klīstam, pag. -klīdām vai vsk. 3. pers. -klīst, pag. -klīda; intrans.
1.Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm).
PiemēriIzklīst pa mežu.
1.1.Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
PiemēriIzklīdām garā rindā un sākām rakt.
2.Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
Piemēri..[kurzemnieki] pameta tēvutēvu sētas un iedzīvi un izklīda pa plašo Krieviju.
2.1.reti Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes).
Piemēri..viņi ar gatavības apliecībām izklīda no dzimtajām ligzdām.
3.parasti 3. pers. Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
PiemēriPašreiz vēl zinātne nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc galaktikas izklīst un kad ir sācies šis izklīšanas process.
4.parasti 3. pers. Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
PiemēriBet nu mākoņi sāka izklīst, vietām jau redzamas zilas debesis..
4.1.pārn. Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
PiemēriTagad šīs bažas arvien vairāk izklīda - neviens te nerakņājās sīkumos, te nemeklēja vainīgos un nevainīgos..
Avoti: 3. sējums