izkliegt
izkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu; trans.
1.Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
PiemēriIzkliegt pavēles.
1.1.Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
PiemēriIzkliegt sāpes.
1.2.neakt. Skaļā balsī runājot, izreklamēt. Skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci).
PiemēriKliņģeru vezums vīra augstumā,.. pārdevējs.. čērkstošā balsī neapnicis izkliedza savu mantu.
2.Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
PiemēriEsmu izkliedzis rīkli dziesmu skaņās.
3.parasti 3. pers. Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) — parasti par putniem.
PiemēriNošļakst vilnis rīta miglā, Kaija izkliedz: «kīvi-kīvi»..
Avoti: 3. sējums