izkliedēt
izkliedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izvietot izklaidus. Attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
PiemēriIzkliedsējai ar mašīnu ir vairākas priekšrocības pret rokas izkliedsēju: sēklu laukā izkliedē vienmērīgākos attālumos..
1.1.Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
PiemēriVējš izkliedē smaržu.
Stabili vārdu savienojumiIzkliedētā gaisma.
1.2.pārn. Izplatot gaismu, samazināt vai novērst (tumsu).
PiemēriRīta saule.. tomēr nespēja izkliedēt dūmu aizsega radīto krēslu, kas apņēma pilsētu.
2.Kliedējot izklāt plānā slānī.
PiemēriIzkliedēt salmus.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (uzmanība) kļūst nenoturīga.
PiemēriGultiņā un sētiņā nevajag likt uzreiz daudz rotaļlietu, tas bērnu satrauc, izkliedē viņa uzmanību un ātri nogurdina..
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
PiemēriIzkliedēt samulsumu.
Avoti: 3. sējums