Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izklīdināt
izklīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka izklīst1.
PiemēriIzklīdināt pūli.
2.Izkliedēt1.
PiemēriVējš izklīdina mākoņus.
3.Izkliedēt2.
PiemēriVisus salmus pakaišiem izmantot tā kā tā nebūs iespējams, tāpēc dažu labu kaudžu atliekas izklīdināmas turpat laukmalē un.. iestrādājamas augsnē.
4.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis). Izkliedēt (4).
Piemēri..Edgara skūpsts piepeši bija izklīdinājis visas viņas bailes.
Avoti: 3. sējums