Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izklaidība
-as, s.; parasti vsk.
Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
PiemēriBērna izklaidība.
Avoti: