paņaudēt
paņaudēt -ņaudu, -ņaudi, -ņaud, pag. -ņaudēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
PiemēriKaķēns brīdi paņaud.
2.sar.; niev. Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī pažēloties.
PiemēriPaņaudēt par lietaino laiku.
Avoti: 6-1. sējums