izdziedēt
izdziedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izārstēt (slimo).
PiemēriPie viņa brauc slimnieki no visām zemes malām. Daudzus viņš izdziedē.
- Pie viņa brauc slimnieki no visām zemes malām. Daudzus viņš izdziedē.
- ..[ķēniņa dēls] pārbrauca mājās slims, dzīvi apnicis... [ķēniņš] apsolīja apbērt ar zeltu to, kas dēlu izdziedēs.
1.1.Izārstēt (slimību).
PiemēriJa īsti nezina, kurš medikaments visātrāk izdziedēs.. govs tesmeņa slimības, palīdz [antibiotiku] diski.
- Ja īsti nezina, kurš medikaments visātrāk izdziedēs.. govs tesmeņa slimības, palīdz [antibiotiku] diski.
- pārn. ..viņi.. atgriezīsies atpakaļ savā dzimtenē un palīdzēs iznīdēt kolonizatoru atstāto gara tumsību un izdziedēt arī citas vainas.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedināt.
PiemēriIzdziedāt skumjas.
- Izdziedāt skumjas.
Avoti: 3. sējums