Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piebiedēt
piebiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
Piemēri«Tpū tu, velns, kā mani nobiedēji,» beidzot iečērkstējās Odiņa balss.. «Ko tu kā dieva nepieņemts dauzies pa nakti apkārt, piebiedēsi man vēl rozi..»
Avoti: 6-2. sējums