piebiedēt
piebiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
Piemēri«Tpū tu, velns, kā mani nobiedēji,» beidzot iečērkstējās Odiņa balss.. «Ko tu kā dieva nepieņemts dauzies pa nakti apkārt, piebiedēsi man vēl rozi..»
- «Tpū tu, velns, kā mani nobiedēji,» beidzot iečērkstējās Odiņa balss.. «Ko tu kā dieva nepieņemts dauzies pa nakti apkārt, piebiedēsi man vēl rozi..»
- Ar ērmīgu aurēšanu piebiedējot ganu meitām «dzelteno kaiti».
Avoti: 6-2. sējums