Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piebriedēt
piebriedēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
PiemēriJa mazie strauti čalot sāks, - Kas atstās ziemai varu? No zemes dzīlēm sulas nāks Un piebriedēs ik zaru.
Avoti: 6-2. sējums