izšķaidīt
izšķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Šķaidot izkliedēt.
Piemēri..vīri.. vadīja augšā.. pacelto trošu tīklu ar siļķu mucām, lai tās neatsistos pret bortiem vai celtņa bomjiem un neizšķaidītu mūsu siļķītes..
1.1.pārn. Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
PiemēriPēdējās kaujās viņu [karaspēka] daļa bija stipri izšķaidīta..
Avoti: 3. sējums