stupe
stupe -es, dsk. ģen. -pju, s.
stupa -as, s.
stups -a, v.; apv.
1.Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
PiemēriKur branga slota, tur branga stupe.
- Kur branga slota, tur branga stupe.
- ..Lība istabā mazgāja veča kaktu.. ..visa siena beržama ar slotas stupu.
- ..katrs [pircējs] ņēma pa trim četrām [slotām], un paskat - līdz vecātēva nākamajai atnākšanas reizei tās visas jau bija noslaucītas par resnām, trulām stupēm.
2.Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu.
PiemēriSīļi miežus apēduši, stupes vien palikušas.
- Sīļi miežus apēduši, stupes vien palikušas.
Avoti: 7-2. sējums